Ir 24. janvāris pulkstenis nedaudz pāri 2 dienā.
Mūsu ceļojums.
Mūsu ceļojums sākās pulkstens 5 no rīta ar ļoti gražīgu un spiedzīgu raudāšanu ģērbjoties, devāmies ar Taxi uz autoostu, lai brauktu uz Rīgu. Brauciens bija visai veiksmīgs, ja neskaita faktu, ka autobusā nebija gaisa un kratīja kā karuseļos - Džoanna apvēmās, piedevām vairākas reizes pēc kārtas. Šī bija pirmā reize, kad viņai bija tik slikti, ka rāva uz korķi. Arī man beigās palika ļoti slikti un sāka jau trīcēt rokas no domas par lidošanu, vemšanu un slikto pašsajūtu.Rīgā ielecām taksī un čiks čiks uz Lidostu. Lidostā Finnair ganģītī sēdēja nu brīnumjauka sieviete, kura safīčoja manas biļetes tā, lai abos braucienos paliktu brīva blakussēdētāja vieta, piedevām pie loga, arī somas paņēma, kaut tās KRIETNI pārsniedza atļautos 23 kg. Teica - liec tik iekšā, liec visu tur, būs vieglāk.Super! Lidostas pirmais jautrais vēstnesis par satraukumu bija mēteļa aizmiršana pie mammas, labi, ka man to personīgi piegādāja, nākamais WOW mirklis - jānovelk zābaki, it kā jau nekas īpašs, bet hey man taču ir grūti, bērns padusē un zābaki līdz celim. Ok pārbaudīja mūs. Yay yay. Dodamies, atrodam A1 un gaidām, nāk cilvēki un ir vairākas ģimenes ar mazuļiem, Džoanna, protams, ar tiem visiem sadraudzējās. Jauks pārsteigums, jo līdz šim mazulītei nebija sanācis padzīvoties ar citiem, viņas vecuma mazuļiem.
Pirmais lidojums RĪGA-HELSINKI bija īsākais lidojums manā dzīvē, ļoti patika. Nolaidāmies un, protams, es jau uzreiz salaidu dēlī nepareizi paskatoties sarakstā par savu lidojumu uz NY un īsto geitu. Bah, skraidu, smaga soma un Džose - kopā teju vai 30 kg, elpas trūkst, mute sausa, parunāt nevaru,stress augstākajā pakāpē, labi, ka Helsinku lidostā ir ļoti izpalīdzīgi darbinieki. SUPER Jā, atradu geitu. Sēdējām un gaidījām, nopirkām dzērienus un nomainījām pampīti. Viss forši. Sākas iekāpšana lidojumam uz NY, haha nu ja tā jau domāju, mammukiem sava rinda..tip top es lidmašīnā iekšā..parunājos ar stjuartēm, drošības instrukcija un laba vēlējumi. Ok!
Lidojums ilga 9 stundas, kuru laikā mazulīte Džo bija īsts paraugbērns. Es nevarētu vēlēties vairāk. Vienīgais lielāku lidmašīnu un Somu jaunatnes pašapziņas turēšanu rāmjos, bet tas nekas, es nedusmojos.Āāaa un vēl arī WC nedaudz omulīgākas mazuļu dupša apkopšanai. Ēdiens tiešām bija nebaudāms, biju sacerējusies, jo Air France baroja nu tiešām labi,man ļoti garšoja. 8 vistas kubiciņi, rīsi, mērce un daži gabaliņi dārzenīšu..neslikti, bet man ir ar ko salīdzināt, tāpēc es saku, ka biju gaidījusi ko labāku, bet tas manā 5 zvaigžņu vērtējumā noņem tikai vienu zvaigzni, otru noņem tik ļoti retā dzērienu pasniegšana, kopā Finnair saņem 3 zvaigznes, bet tā kā apstākļu sakritības rezultātā es tiku sēdēt tiešām burvīgā vietā un drošība bija laba, arī lidojums veiksmīgs, tad Finnair saņem 3 1/2 zvaigznes no 5.
Nolaižamies NY un ir TĀ foršā satraucošā sajūta, aizejam uz Customs un gaidam rindā, melnā sieviete palīdz ar somu, jo tā ir nejēgā smaga. Paldies jaukajai dāmai. Arī oficieris nu tiešām jauks un izpalīdzīgs, nekādu jautājumu, tikai nosūta un pats arī aizved uz kaut kādu biroju, kur pa ceļam kādā telpā pamanu noziedzīga paskata cilvēkus, arī šajā ofisā ir apšaubāmi cilvēki, meksikāņi, melnie un citi. Ok jāparakstās, jāuzspiež savs pirkstu nospiedums, zvērot būt..nu jūs jau ziniet.
Dodos pakaļ bagāžai, neaizmirstiet, ka visu šo laiku man ir grūti, jo Džose sver daudz, soma milzīga un smaga arī mētelis piņķerējas un mape traucē, briesmu lietas.Atrodu savu bagāžu, tiesa gan ar nenormālu piepūli un cilvēku palīdzību, jo redz mana ideja piesiet rozā lentīti tā ātrāk atpazīstot savu somu izgāzās ar milzīgu blīkšķi, jo redz tā domā arī lielākā daļa citu ceļotāju. Bet ir ok es atradu savu bagāžu, kura svēra..nu saku teju 45 kg.( atcerieties par 23kg?? haha) Klumpučoju un ir dikti grūti, šķiet mutē Sahāra, parunāt nevaru, izeju cauri vienkāršai bagāžas pārbaudei un Yay esmu netālu no durvīm uz Ameriku, bet man ir tiiiik grūti, rokas rauj krampjos, kāds bagāžas zēns, man jautā vai viss kārtībā, pats atbildēja uz savu jautājumu - nu protams, ka nav kārtībā, ļaujiet es palīdzēšu un Yay es jau atkal tiku pie palīdzības no melnādainā ( ir laiks pārdomāt savus stereotipus) izgāju pa durvīm un pirmais cilvēks ko ieraudzīju bija mans vīrs. Vai ir vēl jāapraksta kā es jutos?? Man šķiet, ka nav! Viss mans sapnis, par apskaušanos, asarām un skūpstiem izplēnēja kā nebijis, es tikai spēju pateikt - gribu dzert. Dom metās mīļot meitu tik braši, ka mēs pavisam aizmirsām atcerēties par pašas Džoannas domām un vajadzībām - Viņa nepazīst Tēti, kas ir tētis?
Anyway devāmies ceļā..arī brauciens auto-krēsliņā meitenītei bija kas jauns, drīz vien braucot pa Ņujorkas ielām viņa aizmiga, tad nācās balstīt galvu ar to kas jau bija pa rokai - pašas mīkstais mētelītis. 6 stundas un bijām mājās. Yay.
Mūsu ceļojums.
 |
| Joanna and mommy |
Lidojums ilga 9 stundas, kuru laikā mazulīte Džo bija īsts paraugbērns. Es nevarētu vēlēties vairāk. Vienīgais lielāku lidmašīnu un Somu jaunatnes pašapziņas turēšanu rāmjos, bet tas nekas, es nedusmojos.Āāaa un vēl arī WC nedaudz omulīgākas mazuļu dupša apkopšanai. Ēdiens tiešām bija nebaudāms, biju sacerējusies, jo Air France baroja nu tiešām labi,man ļoti garšoja. 8 vistas kubiciņi, rīsi, mērce un daži gabaliņi dārzenīšu..neslikti, bet man ir ar ko salīdzināt, tāpēc es saku, ka biju gaidījusi ko labāku, bet tas manā 5 zvaigžņu vērtējumā noņem tikai vienu zvaigzni, otru noņem tik ļoti retā dzērienu pasniegšana, kopā Finnair saņem 3 zvaigznes, bet tā kā apstākļu sakritības rezultātā es tiku sēdēt tiešām burvīgā vietā un drošība bija laba, arī lidojums veiksmīgs, tad Finnair saņem 3 1/2 zvaigznes no 5.
Nolaižamies NY un ir TĀ foršā satraucošā sajūta, aizejam uz Customs un gaidam rindā, melnā sieviete palīdz ar somu, jo tā ir nejēgā smaga. Paldies jaukajai dāmai. Arī oficieris nu tiešām jauks un izpalīdzīgs, nekādu jautājumu, tikai nosūta un pats arī aizved uz kaut kādu biroju, kur pa ceļam kādā telpā pamanu noziedzīga paskata cilvēkus, arī šajā ofisā ir apšaubāmi cilvēki, meksikāņi, melnie un citi. Ok jāparakstās, jāuzspiež savs pirkstu nospiedums, zvērot būt..nu jūs jau ziniet.
 |
| Joanna and daddy. |
Anyway devāmies ceļā..arī brauciens auto-krēsliņā meitenītei bija kas jauns, drīz vien braucot pa Ņujorkas ielām viņa aizmiga, tad nācās balstīt galvu ar to kas jau bija pa rokai - pašas mīkstais mētelītis. 6 stundas un bijām mājās. Yay.
