Pēdējā laikā ir sanācis daudz rakstīt, bet šis ir ļoti smags laiks un iespējams tas ir arī veids kā dot sev iespēju izvēdināt prātu un atbrīvoties no liekā.
Runājot par atbrīvošanos no liekā, šķiet viss ir beidzies, viss ir prom. Jūtos labi(āk) un vairs nav tādas sāpes un mocīšanās.
Parasti, kad dzirdi, ka kāds ir zaudējis bērniņu, nodomā - jā, žēl un turpini dzīvot savu savtīgo dzīvi. Personīgi es apskaušu katru, kurai būs jāiziet šim procesam cauri, jo tas ir ne tikai morāli grūti, bet arī fiziski. Man tieši fiziskais iedeva iekšās un tad jau arī sirds sāka trīcēt un sāpēt. Sāku sevi vainot un domāt par to kā būtu, ja es būtu attiekusies citādi, ja būtu centusies vairāk un būtu vēlējusies vairāk.
Dievs dod to ko tu vēlēs, tāpēc ir jābūt uzmanīgam ar to kā izsaki savas vēlēšanās skaļi vai pat tikai domās.
Sāku atgūties, bet tāpat bija mirkļi, kad šķita..šis nu gan ir patiesi reālistisks sapnis/murgs. Šķita nedaudz vājprātīgi..it kā skatītos visu no malas un nespētu pateikt priekšā "tur neej".
Džoannai šajās dienās tiek dubulta deva mīlestības. Esmu pateicīga Dievam un visiem eņģeļiem, ka viņa man ir, vesela un jauka,citreiz arī nejauka, bet VESELA. Tagad uz viņu skatos ar citām acīm,jau tā viņai ir manas varones statuss, bet nu viņa ir vēl īpašāka.
Es domāju viņai uzrakstīt atklātu vēstuli par visu šo situāciju, lai kad ir pieaugusi viņa var izlasīt un mēģināt saprast.
Tā kā recovery rit visai labi, tad drīz arī sākšu darboties Džoannas veikalā, papildināšu plauktus un izpildīšu visus pasūtījumus, kuri lēnā garā tip-top nāk pie mums.
Vēlos pilnībā iekārtot viņas istabu kā manā Pinterest dēlī savāktajās idejās. Es gribu viņai dot visu un vēl vairāk..Zinu jau zinu velk uz izlutināšanu..nedomājiet, ka Džose nekad nav dabūjusi bietē (pa dupsi), pat ir bijuši savi "time out" brīži, kuri strādā brīnumus.
Nomainīju datora tapeti pret vienkāršu dabas skatu. Pietiks man tos veiksmes simbolus. Ar varu tā veiksme nenāks, lai kā es censtos viņu te ievilkt! Drīzāk izgriezīs mēteli otrādiņ un sados sev pašai bietē..kā jau to tīri labi izdarīja 3jā oktobrī.
Runājot par atbrīvošanos no liekā, šķiet viss ir beidzies, viss ir prom. Jūtos labi(āk) un vairs nav tādas sāpes un mocīšanās.
Parasti, kad dzirdi, ka kāds ir zaudējis bērniņu, nodomā - jā, žēl un turpini dzīvot savu savtīgo dzīvi. Personīgi es apskaušu katru, kurai būs jāiziet šim procesam cauri, jo tas ir ne tikai morāli grūti, bet arī fiziski. Man tieši fiziskais iedeva iekšās un tad jau arī sirds sāka trīcēt un sāpēt. Sāku sevi vainot un domāt par to kā būtu, ja es būtu attiekusies citādi, ja būtu centusies vairāk un būtu vēlējusies vairāk.
Dievs dod to ko tu vēlēs, tāpēc ir jābūt uzmanīgam ar to kā izsaki savas vēlēšanās skaļi vai pat tikai domās.
Sāku atgūties, bet tāpat bija mirkļi, kad šķita..šis nu gan ir patiesi reālistisks sapnis/murgs. Šķita nedaudz vājprātīgi..it kā skatītos visu no malas un nespētu pateikt priekšā "tur neej".
Džoannai šajās dienās tiek dubulta deva mīlestības. Esmu pateicīga Dievam un visiem eņģeļiem, ka viņa man ir, vesela un jauka,citreiz arī nejauka, bet VESELA. Tagad uz viņu skatos ar citām acīm,jau tā viņai ir manas varones statuss, bet nu viņa ir vēl īpašāka.
Es domāju viņai uzrakstīt atklātu vēstuli par visu šo situāciju, lai kad ir pieaugusi viņa var izlasīt un mēģināt saprast.
Tā kā recovery rit visai labi, tad drīz arī sākšu darboties Džoannas veikalā, papildināšu plauktus un izpildīšu visus pasūtījumus, kuri lēnā garā tip-top nāk pie mums.
Vēlos pilnībā iekārtot viņas istabu kā manā Pinterest dēlī savāktajās idejās. Es gribu viņai dot visu un vēl vairāk..Zinu jau zinu velk uz izlutināšanu..nedomājiet, ka Džose nekad nav dabūjusi bietē (pa dupsi), pat ir bijuši savi "time out" brīži, kuri strādā brīnumus.
Nomainīju datora tapeti pret vienkāršu dabas skatu. Pietiks man tos veiksmes simbolus. Ar varu tā veiksme nenāks, lai kā es censtos viņu te ievilkt! Drīzāk izgriezīs mēteli otrādiņ un sados sev pašai bietē..kā jau to tīri labi izdarīja 3jā oktobrī.
 |
