Patiess prieks, jo decembris ir jau klāt. Pēdējais gada mēnesis, pēdējā iespēja šo gadu padarīt par patiesi labu un izdevušos gadu. Šodien devāmies melnās piektdienas šopingā, pāris nieki Džoannai un BEIDZOT arī man kas ticis - ilgi gaidītā ziemas jaka un ikdienas vajadzību fotoaparāts, nekas nopietns, patiešām tikai ikdienas nieciņu notveršanai.
Vislielākais prieks, par ziemas jaku, jo te Tenesī jau palicis tik auksts, ka nemaz negribas doties ārā, bet nu mūs neatturēs vairs it ne kas doties ik dienas pastaigās..gluži kā vecajos, labajos laikos. Jauki!
Runājot par Džoannu esmu ļoti priecīga, jo nu matu garums sasniedzis apmērus, kad var sasiet divas mazas cūkastītes, tad Džosīte jau izskatās patiesi kā īsts pieaudzis bērns nevis mazulis un tas manī rada divējādas sajūtas, prieku, jo jauns posms mūs sagaida un skumjas, jo nu Džose vairs nav nekāda sīkaļa. Tik neatkarīga palikusi, vairs mammu nevajag vispār, matus ķemmē pati, ēd pati, ģērbjas pati, tas jau nekas, ka viss otrādiņ, bet Džosei tas nemaz netraucē, veikalā aizskrien un pazūd.
Veikalos jau skan Ziemassvētku mūzika, virtuvē smaržo mandarīni, ir svētku sajūta. Ar nepacietību gaidu, kad uzstādīsim un izdekorēsim savu eglīti. Kā jau zināms, mums šie svētki kā ģimenei ir pirmie, tāpēc gribas, lai būtu vēl īpašāk. Satraukums kā bērnībā - eglīte mirdz, actiņās prieks, satraukta sirds, tieši tā ir šogad, bērna prieks un satraukums, sen nav justs nekas tik patiess par šiem svētkiem.
Plānoju jau bumbuļu un virteneņu krāsas, ēdienu receptes un filmu sarakstu, jo mēs nelietojam TV kabeli, bet gan Netflix un Hulu Plus, gribas, lai ir skaisti, mājīgi un silti. Nemaz negribas, lai būtu grandiozi, drīzāk mīlīgi.
Vislielākais prieks, par ziemas jaku, jo te Tenesī jau palicis tik auksts, ka nemaz negribas doties ārā, bet nu mūs neatturēs vairs it ne kas doties ik dienas pastaigās..gluži kā vecajos, labajos laikos. Jauki!
Runājot par Džoannu esmu ļoti priecīga, jo nu matu garums sasniedzis apmērus, kad var sasiet divas mazas cūkastītes, tad Džosīte jau izskatās patiesi kā īsts pieaudzis bērns nevis mazulis un tas manī rada divējādas sajūtas, prieku, jo jauns posms mūs sagaida un skumjas, jo nu Džose vairs nav nekāda sīkaļa. Tik neatkarīga palikusi, vairs mammu nevajag vispār, matus ķemmē pati, ēd pati, ģērbjas pati, tas jau nekas, ka viss otrādiņ, bet Džosei tas nemaz netraucē, veikalā aizskrien un pazūd.
 |
Plānoju jau bumbuļu un virteneņu krāsas, ēdienu receptes un filmu sarakstu, jo mēs nelietojam TV kabeli, bet gan Netflix un Hulu Plus, gribas, lai ir skaisti, mājīgi un silti. Nemaz negribas, lai būtu grandiozi, drīzāk mīlīgi.
 |
