Arī Tenesī rudens klāt. Lapas birst un debess tumša un apmākusies. Kā reize īstais laiks doties pastaigā. Kā tad..es un mana paranoja.
Šodien pienāca rēķins no slimnīcas. Plānojām kādus $500 nu sliktākajā gadījumā $1000, bet $2000? Tā ir teju vai visa viena mēneša alga.
Man vispār nav saprotams kā, lai ko tādu nomaksā dotajā termiņā? Un tak teica, ja iemaksās kaut vismaz kādu summu, tad 70% off. Ja šos 70% norēķināja nost, tad cik izmaksāja visa padarīšana kopā? $10000?
Mums nav tādas naudas. Un tak ar apdrošināšanu un benefitiem un vēl tiem 70% off tāpat tāda summa.
Es nespēju atļauties te dzīvot.
Jau kādu laiku urbinu Dominika prātu par to, ka jāpārvācas uz Eiropu.
Tas taču ir pilnīgs neprāts.
Bail vispār domāt par dzemdībām šeit.
Esmu sašļukusi un nīgra. Tagad saprotu kāpēc te ir tik daudz nošļukušu, neveselīgu cilvēku. Kurš gan var atļautos maksāt tādas summas?
Cilvēki domā ka te viss baigi superīgi un nauda pati makā krīt. Nu ja paskaties kādas viņiem algas.
Par šo teikumu vien gribas paņemt katru aiz rokas un nolikt Amerikas viducī un teikt..nu rādi klasi, kā tu varēsi ar šo tik ļoti labo algu dzīvot uz urrā.
Latvijā šāda alga ir ļoti laba, normāla alga. Bet ne amerikā.
Veikalos salikta viena cena pie preces, bet tā ir bez nodokļa, kurš katrā štatā ir citāds, beigās pie kases samaksā $300 par pārtiku. Latvijā tāds daudzums pārtikas izmaksātu aptuveni 70 varbūt 80 latus.
Tie, kas saka man..nu tad skrien uz savu Eiropu..mana atbilde ir ak Dievs AR LIELĀKO PRIEKU, bet Dominiks mīl šo valsti un man gribas normālu ģimeni, tā nu es upurējos, bet jūsu FREEDOM OF SPEACH galīgi nedarbojas, jo tikko kā es atveru muti ir kāds, kurš braši cenšas to aizvērt.
Ak jūtīgie amerikāņi.
Jā, te m&m lielās pakas maksā lēti, kas Latvijā izmaksātu teju vai 10 latus. Vēl visādi mēsli par tādām cenām, ka acis žilbst. Bet paga paga..aizteci uz dārzeņu un augļu sekciju..Tad parunāsim par cenām.
Avokādo uz akciju 2 dolāri..varbūt kādreiz izdodas noķert 1.29, bet tas ir BEZ NODOKĻA. Gaļa garšo kā plastmasa, zivis vispār nav ēdamas, jo jādomā vai nav piešpricētas ar visādiem dranķiem. Un te ir atļauts rakstīt nepatiesību vai nerakstīt patiesību uz etiķetēm..ej nu sazin kādu indi tu sev kunģī gāz. Tad tu saslimsti un tev gribas būt veselam, sagrabini kādu centu un ej pie dokiem, šie tev atsūta rēķinu par sirds paklausīšanos un temperatūras izmērīšanu dupsī tādu, ka domā..ehh labāk būtu miris nost.
Jā, Latvijā nav fancy tehnikas kā filmās un ārstu attieksme ir kā loterijā, nekad nezini..var gadīties "labā diena" bet visticamāk tā ir sliktā.
Jā, te ir liela cilvēcība un visi viens otru "neīsti" mīl un ciena, visi viens otram māj ar rokām pat ja nepazīst un smaida un jautā kā tev iet, bet nevienam nerūp. Nevienu tava dzīve NEINTERESĒ. Tas ir žests kā Čau, kā iet..āaa labi, nu labi.
Ja, tu esi depresijā, vai noskumis..tā ir tava darīšana..tavs pienākums ir smaidīt un teikt hey how are you doing today doing good, how are you.
Ziniet, tad jau es labāk esmu nicīgu un riebīgu cilvēku vidē, jo tas vismaz ir patiesi. Patiesas dusmas, riebums un apnikums, nevis uzspīlēts smaids sabiedrībai, bet iekšā viss pušu plīst.
Vienīgais, kas man ļoti nepatīk ir tas, ka cilvēki, kuri šeit ne reizi nav bijuši ir tik ļoti zinoši tajā kā dzīve šeit notiek. Nevajag bārstīties viedokļiem par lietām, par kurām ir tikai lasīts, klausīts un redzēts TV.
Amerika nav mana sapņu zeme.
Man vispār nav tādas sapņu zemes.
Es tikai gribu to pie kā pierasts.
Pat ja Ķīnieši ienāks Latvijā un Krievu valoda būs galvenā..pat ja tā..es gribu sardeli, kura garšo pēc sardeles un pienu, kurš sarūgst, ja to nelieto, gribu pašceptas tortes un rosolu ar'
Gribu ziemassvētkus kā agrāk un dzimšanas dienu galdus kā kārtīgā Latviešu ģimenē.
Man šķiet ir pienācis laiks meklēt Latviešu produktus šeit Amerikā. Zinu tirgo čipsus un selgas cepumus. Jāmeklē.
P.S un jā, amīšu bērni spēlējas ar krutākām plastmasas spēlītēm,lietām un mantām..un kas par to? Bērni 5tajā klasē neprot lasīt un darīt lietas ko nabagie Latviešu bērni prot. Tik daudzi amīši pērk mūsu nabago vienkāršo dzīvi par lielu, bargu naudu.
Šī pārvākšanās un dzīve te man ir atklājusi cik patiecībā vienkārša es esmu. Jā man patīk šopings un smukas drēbes, uzcirsties un aiziet uz bāriņu, uzraut kādu danci un tā, bet cik ilgi tu tā vari.
Manā izpratnē normāla dzīve ir laukos. Gudros laukos!
Spēj novērtēt, tikai tad, kad tas jau ir prom.
Šodien pienāca rēķins no slimnīcas. Plānojām kādus $500 nu sliktākajā gadījumā $1000, bet $2000? Tā ir teju vai visa viena mēneša alga.
Man vispār nav saprotams kā, lai ko tādu nomaksā dotajā termiņā? Un tak teica, ja iemaksās kaut vismaz kādu summu, tad 70% off. Ja šos 70% norēķināja nost, tad cik izmaksāja visa padarīšana kopā? $10000?
Mums nav tādas naudas. Un tak ar apdrošināšanu un benefitiem un vēl tiem 70% off tāpat tāda summa.
Es nespēju atļauties te dzīvot.
Jau kādu laiku urbinu Dominika prātu par to, ka jāpārvācas uz Eiropu.
Tas taču ir pilnīgs neprāts.
Bail vispār domāt par dzemdībām šeit.
Esmu sašļukusi un nīgra. Tagad saprotu kāpēc te ir tik daudz nošļukušu, neveselīgu cilvēku. Kurš gan var atļautos maksāt tādas summas?
Cilvēki domā ka te viss baigi superīgi un nauda pati makā krīt. Nu ja paskaties kādas viņiem algas.
Par šo teikumu vien gribas paņemt katru aiz rokas un nolikt Amerikas viducī un teikt..nu rādi klasi, kā tu varēsi ar šo tik ļoti labo algu dzīvot uz urrā.
Latvijā šāda alga ir ļoti laba, normāla alga. Bet ne amerikā.
Veikalos salikta viena cena pie preces, bet tā ir bez nodokļa, kurš katrā štatā ir citāds, beigās pie kases samaksā $300 par pārtiku. Latvijā tāds daudzums pārtikas izmaksātu aptuveni 70 varbūt 80 latus.
Tie, kas saka man..nu tad skrien uz savu Eiropu..mana atbilde ir ak Dievs AR LIELĀKO PRIEKU, bet Dominiks mīl šo valsti un man gribas normālu ģimeni, tā nu es upurējos, bet jūsu FREEDOM OF SPEACH galīgi nedarbojas, jo tikko kā es atveru muti ir kāds, kurš braši cenšas to aizvērt.
Ak jūtīgie amerikāņi.
Jā, te m&m lielās pakas maksā lēti, kas Latvijā izmaksātu teju vai 10 latus. Vēl visādi mēsli par tādām cenām, ka acis žilbst. Bet paga paga..aizteci uz dārzeņu un augļu sekciju..Tad parunāsim par cenām.
Avokādo uz akciju 2 dolāri..varbūt kādreiz izdodas noķert 1.29, bet tas ir BEZ NODOKĻA. Gaļa garšo kā plastmasa, zivis vispār nav ēdamas, jo jādomā vai nav piešpricētas ar visādiem dranķiem. Un te ir atļauts rakstīt nepatiesību vai nerakstīt patiesību uz etiķetēm..ej nu sazin kādu indi tu sev kunģī gāz. Tad tu saslimsti un tev gribas būt veselam, sagrabini kādu centu un ej pie dokiem, šie tev atsūta rēķinu par sirds paklausīšanos un temperatūras izmērīšanu dupsī tādu, ka domā..ehh labāk būtu miris nost.
Jā, Latvijā nav fancy tehnikas kā filmās un ārstu attieksme ir kā loterijā, nekad nezini..var gadīties "labā diena" bet visticamāk tā ir sliktā.
Jā, te ir liela cilvēcība un visi viens otru "neīsti" mīl un ciena, visi viens otram māj ar rokām pat ja nepazīst un smaida un jautā kā tev iet, bet nevienam nerūp. Nevienu tava dzīve NEINTERESĒ. Tas ir žests kā Čau, kā iet..āaa labi, nu labi.
Ja, tu esi depresijā, vai noskumis..tā ir tava darīšana..tavs pienākums ir smaidīt un teikt hey how are you doing today doing good, how are you.
Ziniet, tad jau es labāk esmu nicīgu un riebīgu cilvēku vidē, jo tas vismaz ir patiesi. Patiesas dusmas, riebums un apnikums, nevis uzspīlēts smaids sabiedrībai, bet iekšā viss pušu plīst.
Vienīgais, kas man ļoti nepatīk ir tas, ka cilvēki, kuri šeit ne reizi nav bijuši ir tik ļoti zinoši tajā kā dzīve šeit notiek. Nevajag bārstīties viedokļiem par lietām, par kurām ir tikai lasīts, klausīts un redzēts TV.
Amerika nav mana sapņu zeme.
Man vispār nav tādas sapņu zemes.
Es tikai gribu to pie kā pierasts.
Pat ja Ķīnieši ienāks Latvijā un Krievu valoda būs galvenā..pat ja tā..es gribu sardeli, kura garšo pēc sardeles un pienu, kurš sarūgst, ja to nelieto, gribu pašceptas tortes un rosolu ar'
Gribu ziemassvētkus kā agrāk un dzimšanas dienu galdus kā kārtīgā Latviešu ģimenē.
Man šķiet ir pienācis laiks meklēt Latviešu produktus šeit Amerikā. Zinu tirgo čipsus un selgas cepumus. Jāmeklē.
P.S un jā, amīšu bērni spēlējas ar krutākām plastmasas spēlītēm,lietām un mantām..un kas par to? Bērni 5tajā klasē neprot lasīt un darīt lietas ko nabagie Latviešu bērni prot. Tik daudzi amīši pērk mūsu nabago vienkāršo dzīvi par lielu, bargu naudu.
Šī pārvākšanās un dzīve te man ir atklājusi cik patiecībā vienkārša es esmu. Jā man patīk šopings un smukas drēbes, uzcirsties un aiziet uz bāriņu, uzraut kādu danci un tā, bet cik ilgi tu tā vari.
Manā izpratnē normāla dzīve ir laukos. Gudros laukos!
Spēj novērtēt, tikai tad, kad tas jau ir prom.
 |
