Rīt dosimies uz Urgent Care.
Nav labi.! Šī grūtniecība ir galā. Iespējams tā pat nemaz nav bijusi un pastāvējusi, normāli.
Kā es jūtos? Par spīti tam, ka jutos tukša manī ir nedaudz skumjas. Ir jau labi! Visam ir savs iemesls. Es tam ticu. Tikai nedaudz skumji..pat par spīti tukšumam ko izjutu visu šo laiku.
Nebija tās lielās mīlestības no matiem līdz pirkstu galiem, nebija tās lielās sajūsmas un prieka - bija tukšums.
Sievietei ir dota tāda fenomenāla spēja just visu kas notiek un šķiet jau no pirmajiem brīžiem jūtot tukšumu es apzinājos, ka iznākums būs šāds.
Ir neliels uztraukums un bailes par ārpusdzemdes grūtniecību. Jo man patiesi negribas laisties narkozē un ļauties sev šo to izgriezt. Šī ir doma, kura mani biedē..zinu esmu egoistiska, bet jau pietiekami ilgi esmu turējusi sevī vainas sajūtu par to, ka jūtos tukša zinot, ka tā tam nevajadzētu būt.
Vienīgā doma - Džosīte būtu labākā māsiņa uz pasaules.
Sasistu visus pāri darītājus,pabarotu un samīļotu un pat autiņu nomainītu. Džosīte savas lellītes aprūpē ar tādu mīlestību, bet pašas mazais brālis/māsiņa būtu vēl svētāks.
Šobrīd gribu, lai tas viss ir aiz muguras, gribu atgūt spēkus un koncentrēties uz Džoannu un saviem virtuves projektiem. Nākamais - Pupiņu zupa..še pat amerikā. Pat grūbas atradu, kur iegādāties nedzenoties uz Nešvilas krievu bodi.
Būs jau labi. Kā mana mammīte saka - snīpi augšā, meitēn!
Nav labi.! Šī grūtniecība ir galā. Iespējams tā pat nemaz nav bijusi un pastāvējusi, normāli.
Kā es jūtos? Par spīti tam, ka jutos tukša manī ir nedaudz skumjas. Ir jau labi! Visam ir savs iemesls. Es tam ticu. Tikai nedaudz skumji..pat par spīti tukšumam ko izjutu visu šo laiku.
Nebija tās lielās mīlestības no matiem līdz pirkstu galiem, nebija tās lielās sajūsmas un prieka - bija tukšums.
Sievietei ir dota tāda fenomenāla spēja just visu kas notiek un šķiet jau no pirmajiem brīžiem jūtot tukšumu es apzinājos, ka iznākums būs šāds.
Ir neliels uztraukums un bailes par ārpusdzemdes grūtniecību. Jo man patiesi negribas laisties narkozē un ļauties sev šo to izgriezt. Šī ir doma, kura mani biedē..zinu esmu egoistiska, bet jau pietiekami ilgi esmu turējusi sevī vainas sajūtu par to, ka jūtos tukša zinot, ka tā tam nevajadzētu būt.
Vienīgā doma - Džosīte būtu labākā māsiņa uz pasaules.
Sasistu visus pāri darītājus,pabarotu un samīļotu un pat autiņu nomainītu. Džosīte savas lellītes aprūpē ar tādu mīlestību, bet pašas mazais brālis/māsiņa būtu vēl svētāks.
Šobrīd gribu, lai tas viss ir aiz muguras, gribu atgūt spēkus un koncentrēties uz Džoannu un saviem virtuves projektiem. Nākamais - Pupiņu zupa..še pat amerikā. Pat grūbas atradu, kur iegādāties nedzenoties uz Nešvilas krievu bodi.
Būs jau labi. Kā mana mammīte saka - snīpi augšā, meitēn!
 |
