Nedaudz vēl

Tagad viss ko vēlos ir "fast recovery", atgūt spēkus un "move on".
Gribu beidzot nolikt tās tiesības, nopirkt sev mašīnu, veltīt lielu daļu savas enerģijas mūsu veikalam un Džosei. Un arī sev! Gribu dienu salonā un nedomāt par to ko parasti domāju un satraucos.
Man šķiet esmu pelnījusi nedaudz "pampering".

Šodien ER pavadījām teju vai 6 stundas un tiku pārbaudīta caur caurēm. Labi, ka viss ir tā kā ir, jo tā tīrīšana ir tāda brutāla padarīšana. Manā gadījumā viss iztīrīsies pats. Smukais dakteris teica, ka būs tāda sajūta kā ļoti smagajās "sarkanajās dienās". Teikšu godīgi, viņš nemeloja. Sāpju skalā no 1 līdz 10 dzemdības ir 11 vai 12, tad šīs sāpes ir uz 8.

2 tailenola tabletes un tāpat jūt un sāp. Ehh.
Rīt dosimies pie OB pie kuras būtu gājuši, ja viss tomēr būtu bijis izvērsies citādi.

Sāp vairāk fiziski kā emocionāli. Kādu reizi arī iekšēji viss savelkas, bet esmu sev apsolījusi, ka es būšu stipra, reiz ielīdīšu dušā, izraudāšu kas raudams un vairs nekad pie šīs lietas neatgriezīšos, jo Džosei vajag foršu, laimīgu, jautru mammīti ar kuru pavadīt savas dienas.

Esmu tik priecīga, ka man ir Džosīte, tāpēc šis zaudējums nav tik sāpīgs.
Iedomājos par visām tām māmiņām, kuras cenšas un cenšas un nekas nesanāk un tad beidzot tomēr un beigās tāpat čušš.

Skumji.
 
Domājam šis ir īstais laiks, kad tikt pie māj-mīļ-dzīvnieciņa. Es vēlos adoptēt kādu no "animal shelter".
Lai gan mums arī pagaidām pietiktu brīvdienās doties uz dzīvnieku patversmi un brīvprātīgi pavadīt veselu dienu kopā ar kādu vientuļu dvēselīti.

 
template design by Studio Mommy (© copyright 2015)