Paceļu krūzi par labi paveiktu darbu.
Kā jau reiz teicu - nevajag tiekties pēc perfekta iznākuma-galvenais ir iesākt.
 |
Gaišas idejas un domas.
 |
Lai sākums labs un mūžīga izdošanās!
Reizēm vajag vienkārši izdarīt.
Nevajag tiekties pēc perfekta brīža, pēc perfekta iznākuma, bet gan pēc izmēģinājuma, pēc jaunu durvju atvēršanas sev pašam.
Nu un, ja neizdodas kā bija ieplānots, nu un ja vīle nešujas taisna - izjauc un sāc no sākuma, kaut 100 reizes, bet nekad nepadodies, jo tikai mēģinot tu vari kļūt labākā sevis versija.
Reizēm vajag grūdienu. Un neviens tevi negrūdīs labāk kā pats sevi, tad labi paveikta darba sajūta ir vēl īpašāka un gandarījums vēl spēcīgāks.
Domas lido debesu augstumos un ir tā - vai tiešām Tenesī ir bijusi kļūda?
Jā! Tā šķiet!
Iespējams vajag atgriezties sākumpunktā un sākt no jauna. Un kas par to..nav jākaunas par neizdošanos..sliktāk būtu, ja paliktu uz vietas un gaidītu kādu mistisku dienu, kad redz saule spīdēs spožāk.
Reizēm ir vietas,kur nav jābūt. Ir vietas, kuras uzskatam par tik ļoti piemērotām mums, bet īstenībā tā nav īstā vieta, tā ir vieta kādam citam. Līdzīgi kā ar apģērbu vai matu griezumu - skaists, bet ne piemērots tieši mums.
Varbūt tomēr Minesota ir bijusi īstā vieta, kur būt? Bet ja nu arī tā ir izgāšanās, ja nu arī tā nav īstā vieta.
Ko īsti darīt, ja maldies un nekādi nevari atrast vietu, kur jūties iederīgs? Vai skriet atpakaļ no kurienes esi nācis, vai tomēr cīnīties? Kā saprast vai tas ir tā vērts?
Tik daudz jautājumu uz kuriem meklēt atbildi, bet viens ir skaidrs - mums vajag mēģināt. Gaidot nekas nenotiks, laiks paskries, bērni izaugs un sirdī paliks tukšuma sajūta, nepiepildītu sapņu, neizmēģinātu lietu un risks, kuru pagrūdām malā, jo baidījāmies.
Vienmēr tiecamies pēc atzinības un novērtējuma citu acīs, bet ir tik ļoti labi darīt to ko tu vēlies pats, ir tik ļoti patīkami PAMĒĢINĀT..sev, savam priekam, nevis tāpēc, lai iespītētu, bet lai dotu iespēju kaut kam jaunam.
Nevajag tiekties pēc perfekta brīža, pēc perfekta iznākuma, bet gan pēc izmēģinājuma, pēc jaunu durvju atvēršanas sev pašam.
Nu un, ja neizdodas kā bija ieplānots, nu un ja vīle nešujas taisna - izjauc un sāc no sākuma, kaut 100 reizes, bet nekad nepadodies, jo tikai mēģinot tu vari kļūt labākā sevis versija.
Reizēm vajag grūdienu. Un neviens tevi negrūdīs labāk kā pats sevi, tad labi paveikta darba sajūta ir vēl īpašāka un gandarījums vēl spēcīgāks.
Domas lido debesu augstumos un ir tā - vai tiešām Tenesī ir bijusi kļūda?
Jā! Tā šķiet!
Iespējams vajag atgriezties sākumpunktā un sākt no jauna. Un kas par to..nav jākaunas par neizdošanos..sliktāk būtu, ja paliktu uz vietas un gaidītu kādu mistisku dienu, kad redz saule spīdēs spožāk.
Reizēm ir vietas,kur nav jābūt. Ir vietas, kuras uzskatam par tik ļoti piemērotām mums, bet īstenībā tā nav īstā vieta, tā ir vieta kādam citam. Līdzīgi kā ar apģērbu vai matu griezumu - skaists, bet ne piemērots tieši mums.
 |
Varbūt tomēr Minesota ir bijusi īstā vieta, kur būt? Bet ja nu arī tā ir izgāšanās, ja nu arī tā nav īstā vieta.
Ko īsti darīt, ja maldies un nekādi nevari atrast vietu, kur jūties iederīgs? Vai skriet atpakaļ no kurienes esi nācis, vai tomēr cīnīties? Kā saprast vai tas ir tā vērts?
Tik daudz jautājumu uz kuriem meklēt atbildi, bet viens ir skaidrs - mums vajag mēģināt. Gaidot nekas nenotiks, laiks paskries, bērni izaugs un sirdī paliks tukšuma sajūta, nepiepildītu sapņu, neizmēģinātu lietu un risks, kuru pagrūdām malā, jo baidījāmies.
Vienmēr tiecamies pēc atzinības un novērtējuma citu acīs, bet ir tik ļoti labi darīt to ko tu vēlies pats, ir tik ļoti patīkami PAMĒĢINĀT..sev, savam priekam, nevis tāpēc, lai iespītētu, bet lai dotu iespēju kaut kam jaunam.
 |
Jau 2 gadus esam precēts pāris. Ir gājis visādi. Pirmo gadadienu pavadījām katrs savā pasaules stūrī, bet šogad esam kopā un tas mani priecē.
Vīrs cenšas būt jauks un mīlīgs un tas ir labi, jo pēdējo dienu nesaprašanās ir ņēmušas virsroku it visā, BET ne dienā, kad MĒS paliekam vecāki.
 |
Vakar kā naglai uz galvas saņēmu mammas sūtīto paciņu un ilgi gaidītos bilžu diskus. Apskatīju tos visus un manī radās neliels pārdomu mirklis - cik ļoti svarīgs šis cilvēks man bija, cik ļoti es turējos un centos, lai esam kopā, bet tagad esot te ikdienas rutīnā uztveru kā pašsaprotamu..un tā nedrīkst.
 |
Laiks negaida!
 |
Taapeec jaadara viss ko vien var jau shodien. Riitdien nebuus labaaki apstaaklji izdariit to ko tu vari izdariit jau shodien, taapeec neatliec neko.
Un te nu es esmu - meeru, ziimeeju, griezju, shuju un TO visu es daru sev.
Taa ir mana lielaakaa maaciiba - dariit sev! JO tad tu nekaadaa veidaa nebuusi zaudeetaajs!
 |
Subscribe to:
Posts (Atom)
