Patiess prieks, jo decembris ir jau klāt. Pēdējais gada mēnesis, pēdējā iespēja šo gadu padarīt par patiesi labu un izdevušos gadu. Šodien devāmies melnās piektdienas šopingā, pāris nieki Džoannai un BEIDZOT arī man kas ticis - ilgi gaidītā ziemas jaka un ikdienas vajadzību fotoaparāts, nekas nopietns, patiešām tikai ikdienas nieciņu notveršanai.

Vislielākais prieks, par ziemas jaku, jo te Tenesī jau palicis tik auksts, ka nemaz negribas doties ārā, bet nu mūs neatturēs vairs it ne kas doties ik dienas pastaigās..gluži kā vecajos, labajos laikos. Jauki!

Runājot par Džoannu esmu ļoti priecīga, jo nu matu garums sasniedzis apmērus, kad var sasiet divas mazas cūkastītes, tad Džosīte jau izskatās patiesi kā īsts pieaudzis bērns nevis mazulis un tas manī rada divējādas sajūtas, prieku, jo jauns posms mūs sagaida un skumjas, jo nu Džose vairs nav nekāda sīkaļa. Tik neatkarīga palikusi, vairs mammu nevajag vispār, matus ķemmē pati, ēd pati, ģērbjas pati, tas jau nekas, ka viss otrādiņ, bet Džosei tas nemaz netraucē, veikalā aizskrien un pazūd.

 

Veikalos jau skan Ziemassvētku mūzika, virtuvē smaržo mandarīni, ir svētku sajūta. Ar nepacietību gaidu, kad uzstādīsim un izdekorēsim savu eglīti. Kā jau zināms, mums šie svētki kā ģimenei ir pirmie, tāpēc gribas, lai būtu vēl īpašāk. Satraukums kā bērnībā - eglīte mirdz, actiņās prieks, satraukta sirds, tieši tā ir šogad, bērna prieks un satraukums, sen nav justs nekas tik patiess par šiem svētkiem.

Plānoju jau bumbuļu un virteneņu krāsas, ēdienu receptes un filmu sarakstu, jo mēs nelietojam TV kabeli, bet gan Netflix un Hulu Plus, gribas, lai ir skaisti, mājīgi un silti. Nemaz negribas, lai būtu grandiozi, drīzāk mīlīgi.

 

Tingeltangel pirms Paldies

Es negribu būt rupja, bet laikam tāda būšu! Ziemassvētku mēnesis ir Decembris nevis septembris, nevis oktobris un arī ne novembris tāpēc sacirst egles vai uzstādīt mākslīgo "daiļavu" ir pilnīgs neprāts.

Šie svētki ar katru gadu paliek aizvien trulāki un maznozīmīgāki. Walmārtā ziemassvētku preču ailes garākas kā piena produktu, tādas bumbas un šitādas. Es saprotu, ka tas ir veids kā nopelnīt, bet jūs cilvēki..katru gadu taču nepērkat jaunas bumbas un rotājumus.

Daudzi jau saslējuši savas eglītes mājās. Bet kā tad ar pateicības dienas dekorācijām? Tītars un visi citi šiem svētkiem piederīgi rotājumi?

Mūzika arī skan no rīta līdz vakaram, Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki nevis dāvanu pēc vai kā cita, bet gan atmosfēras, nevajag to visu notrulināt drillējot jau 3 mēnešus pirms pašiem svētkiem.

Te mājas jau teju vai mēnesi nokrāmētas ar Santa Klausiem un gaismiņām un Rūdolfiem un citiem Ziemassvētku varoņiem.
Es spēju saprast, ka nepacietība, bet tas nav attaisnojums.
Pirms tam jau vajag pateikt paldies par ēdienu galdā un tikai tad sākt domāt par Ziemassvētkiem.
Nepateicīgie nepateicīgie..

 

Mūsu Pateicības dienas tītars jau gaida savu pagatavošanas dienu. Šeit darba vietas, katram darbiniekam izsniedz pa tītaram. Biju pārsteigta, ka tā, jo šķita, ka tādas lietas visi pērk paši, bet tā kā šie ir svētki par "PALDIES" - "DOŠANU" , tad tas ir veids kā firmas izsaka pateicību saviem darbiniekiem. Interesanti, jo šāds fakts mani patiesi pārsteidza.

Palicis tikai viens mēnesis un jaunais gads jau klāt.
Jau vesels gads Amerikā.

 

Mejai 23

Nu re mana dzimšanas diena vairs nav aiz kalniem, tāpēc arī jauns paskats šeit pat Mejas pasaulē.
Ko es daru šajās dienās? Strādāju, iespaidojos un priecājos.

 

Nākamais 24 gads būs pildīts ar daudz dažādiem interesantumiem, sākot jau ar izaicinājumiem pašai sev, papildinot ar mācību uzsākšanu, bodes oficiālo atvēršanas ballīti un citiem jaukiem notikumiem.
Paliec te ar "Mejas pirmajiem soļiem", jo drīzumā tiks izspēlēta burvīga balviņa par godu manai dzimšanas dienai.

 

Laiks

Ir mans mīļākais gada laiks - Novembris/Decembris. Pēdējie divi mēneši. Pildīti ar daudz domām, idejām un vēlmēm nākamajam gadam, pārdomas un jaunas ieceres. Nav kur steigties vēl šie paši jānodzīvo.

Ko lai saka..13 ir tāds "interesants skaitlis"priekš gada ko saukt par veiksmīgu.

Daudz gaismas piļu celts, ļoti daudz..bet ja ne tā, tad nekas vispār nebūtu sasniegts.

Tāpēc jau saka "DREAM BIG", lai vairāk "sanāktu".

Mans dzimšanas dienas mēnesis! Dominika dzimšanas dienas mēnesis un Džoannai jau 20 mēneši.

Pēc plikiem 4 mēnešiem mans bēniņš jau divgadnieks. WoW! Pa kuru laiku?

Laikam nu ir daudz lielāka vērtība, kad tas atspoguļojas bērnos, jaunās prasmēs un iemaņās un jau atkal jaunā drēbju un apavu kaudzē, jo vecās vairs neder.

Es beidzot priecājos par dzīvi, tā nav perfekta, bet tā ir laba un ar to pietiek! Visu papildina sapņi, ambīcijas un centieni. 

Ko sēsi, to pļausi..to teica mana mamma, kad kaut kas izvērtās ne tā kā gribēts. 

Mācos pacietību. Pinterestā reiz uzskrēju plakātam ar tekstu: "Neatsakies no sapņa tikai laika dēļ, laiks paies tāpat".

Tieši tā!

Fingers crossed!

Raugos uz Jauno 2014 gadu ar gaišām domām.

Laiks tapināt jaunu bucket list!