Slimnīcas rēķins kurina asinis.

Arī Tenesī rudens klāt. Lapas birst un debess tumša un apmākusies. Kā reize īstais laiks doties pastaigā. Kā tad..es un mana paranoja.

Šodien pienāca rēķins no slimnīcas. Plānojām kādus $500 nu sliktākajā gadījumā $1000, bet $2000? Tā ir teju vai visa viena mēneša alga.
Man vispār nav saprotams kā, lai ko tādu nomaksā dotajā termiņā? Un tak teica, ja iemaksās kaut vismaz kādu summu, tad 70% off. Ja šos 70% norēķināja nost, tad cik izmaksāja visa padarīšana kopā? $10000?

Mums nav tādas naudas. Un tak ar apdrošināšanu un benefitiem un vēl tiem 70% off tāpat tāda summa.
Es nespēju atļauties te dzīvot.

Jau kādu laiku urbinu Dominika prātu par to, ka jāpārvācas uz Eiropu.
Tas taču ir pilnīgs neprāts.

Bail vispār domāt par dzemdībām šeit.

Esmu sašļukusi un nīgra. Tagad saprotu kāpēc te ir tik daudz nošļukušu, neveselīgu cilvēku. Kurš gan var atļautos maksāt tādas summas?

Cilvēki domā ka te viss baigi superīgi un nauda pati makā krīt. Nu ja paskaties kādas viņiem algas.
Par šo teikumu vien gribas paņemt katru aiz rokas un nolikt Amerikas viducī un teikt..nu rādi klasi, kā tu varēsi ar šo tik ļoti labo algu dzīvot uz urrā.

Latvijā šāda alga ir ļoti laba, normāla alga. Bet ne amerikā.
Veikalos salikta viena cena pie preces, bet tā ir bez nodokļa, kurš katrā štatā ir citāds, beigās pie kases samaksā $300 par pārtiku. Latvijā tāds daudzums pārtikas izmaksātu aptuveni 70 varbūt 80 latus.

Tie, kas saka man..nu tad skrien uz savu Eiropu..mana atbilde ir ak Dievs AR LIELĀKO PRIEKU, bet Dominiks mīl šo valsti un man gribas normālu ģimeni, tā nu es upurējos, bet jūsu FREEDOM OF SPEACH galīgi nedarbojas, jo tikko kā es atveru muti ir kāds, kurš braši cenšas to aizvērt.
Ak jūtīgie amerikāņi.

Jā, te m&m lielās pakas maksā lēti, kas Latvijā izmaksātu teju vai 10 latus. Vēl visādi mēsli par tādām cenām, ka acis žilbst. Bet paga paga..aizteci uz dārzeņu un augļu sekciju..Tad parunāsim par cenām.
Avokādo uz akciju 2 dolāri..varbūt kādreiz izdodas noķert 1.29, bet tas ir BEZ NODOKĻA. Gaļa garšo kā plastmasa, zivis vispār nav ēdamas, jo jādomā vai nav piešpricētas ar visādiem dranķiem. Un te ir atļauts rakstīt nepatiesību vai nerakstīt patiesību uz etiķetēm..ej nu sazin kādu indi tu sev kunģī gāz. Tad tu saslimsti un tev gribas būt veselam, sagrabini kādu centu un ej pie dokiem, šie tev atsūta rēķinu par sirds paklausīšanos un temperatūras izmērīšanu dupsī tādu, ka domā..ehh labāk būtu miris nost.

Jā, Latvijā nav fancy tehnikas kā filmās un ārstu attieksme ir kā loterijā, nekad nezini..var gadīties "labā diena" bet visticamāk tā ir sliktā.
Jā, te ir liela cilvēcība un visi viens otru "neīsti" mīl un ciena, visi viens otram māj ar rokām pat ja nepazīst un smaida un jautā kā tev iet, bet nevienam nerūp. Nevienu tava dzīve NEINTERESĒ. Tas ir žests kā Čau, kā iet..āaa labi, nu labi.
Ja, tu esi depresijā, vai noskumis..tā ir tava darīšana..tavs pienākums ir smaidīt un teikt hey how are you doing today  doing good, how are you.

Ziniet, tad jau es labāk esmu nicīgu un riebīgu cilvēku vidē, jo tas vismaz ir patiesi. Patiesas dusmas, riebums un apnikums, nevis uzspīlēts smaids sabiedrībai, bet iekšā viss pušu plīst.

Vienīgais, kas man ļoti nepatīk ir tas, ka cilvēki, kuri šeit ne reizi nav bijuši ir tik ļoti zinoši tajā kā dzīve šeit notiek. Nevajag bārstīties viedokļiem par lietām, par kurām ir tikai lasīts, klausīts un redzēts TV.

Amerika nav mana sapņu zeme.
Man vispār nav tādas sapņu zemes.

Es tikai gribu to pie kā pierasts.
Pat ja Ķīnieši ienāks Latvijā un Krievu valoda būs galvenā..pat ja tā..es gribu sardeli, kura garšo pēc sardeles un pienu, kurš sarūgst, ja to nelieto, gribu pašceptas tortes un rosolu ar'
Gribu ziemassvētkus kā agrāk un dzimšanas dienu galdus kā kārtīgā Latviešu ģimenē.

Man šķiet ir pienācis laiks meklēt Latviešu produktus šeit Amerikā. Zinu tirgo čipsus un selgas cepumus. Jāmeklē.

P.S  un jā, amīšu bērni spēlējas ar krutākām plastmasas spēlītēm,lietām un mantām..un kas par to? Bērni 5tajā klasē neprot lasīt un darīt lietas ko nabagie Latviešu bērni prot. Tik daudzi amīši pērk mūsu nabago vienkāršo dzīvi par lielu, bargu naudu.

Šī pārvākšanās un dzīve te man ir atklājusi cik patiecībā vienkārša es esmu. Jā man patīk šopings un smukas drēbes, uzcirsties un aiziet uz bāriņu, uzraut kādu danci un tā, bet cik ilgi tu tā vari.
Manā izpratnē normāla dzīve ir laukos. Gudros laukos!

Spēj novērtēt, tikai tad, kad tas jau ir prom.

Mazie sīkumiņi

Šodien Džose tika pie saviem TennCare benefitiem, kuri viņai kā amerikas pilsonei pienākas. Pirmdien TriCare un tad tip top uz Harton medical center iečekoties ar baby J #2.

Bijām aizbraukuši pie māsīcas Carolyn, kura dzīvo section8 mājās. Nu sajūta kā filmās, kad tūlīt kādi nigeri nobrauks garām un uztaisīs nelielu apšaudīti. Man ir paranoja dzīvot mūsu klusajā rajonā, bet tur es būtu vispār kā uz adatām.  Un skat aiz žoga treileru parks. Filmās treileru parkus attēlo tādus nu neko, dzīvē izskatās kā kārtīgs bomžatņiks.

 
Galvenais, kas mani piesaistīja ciemojoties pie Carolyn'as bija tas kā Džose uzņēmās atbildību par mazo Pārkeru (8mēn). Uzmanīja un rotaļājās, stāstīja kā lietot telefonu un ja mazais rāpoja prom, tad ķeksēja atpakaļ aiz biksēm. Ehh sarkana palikdama cēla mazo Pārkeru un stibija atpakaļ uz sedziņu, bučiņas uz vaigiem un paijāja galviņu. Tas manī radīja stipru pārliecību, ka Džosīte būs lieliska māsiņa. Kas interesanti nemaz nepalika greizsirdīga, ja es vai Dominiks spēlējās ar mazo. Interesanti. Jau tagad Džose skaidri zina, ka puncī ir baby.
Sākām jau uztraukties, ka Džosīte nerunā nevienu vārdiņu un tad vienā brīdī sāka visu atkārtot, reizēm pazūd kāda galotne, bet Džose grāmatiņā jau māk parādīt uz bildītēm un nosaukt lietiņas, kuras viņa atpazīst. Krāmē krāsaino rimbuļu piramīdu tikai tā - no sākuma "pareizi" pēc tam pa savam. Mamma teica, ka es esot darījusi tāpat. Hehe. Bieži redzu savu raksturu Džoses izdarībās.

Augam un ar katru dienu paliek aizvien interesantāk.


Krūtis un filma

Mans pēdējo dienu problēm-jautājums ir sekojošs: kurš ir ieviesis ideju, ka lielas krūtis ir foršas?
Tās ir neērtas, smagas un grūtas, tās visur bāžas un beržas un ļuminās kā stulbākas, tās sagādā tik daudz rūpju un raižu, tās jāpārbauda un jāčamda reizi mēnesī, tās jāuzmana, lai neizveļas no saturētāja un to īpašniecēm jācīnās ar skaudīgi, riebīgām replikām TĀ IT KĀ baigi lepotos ar savu nastu.
Es nesaku, ka "dēlis" ir baigi foršāk, bet labāk jau nedaudz par mazu, nekā nedaudz par lielu.

 

Un mana otra doma - Southport, NC. Ja esat redzējušas filmu "Safe Haven", tad noteikti zinat, ka šī ir filmas notikumu vieta. SKAISTA!
Filma jāskatās vēlreiz tikai sajūtū dēļ vien..ko sniedz šī burvīgā vide. Brauksim ekskursijā!




Dīvainības

Mana jaunākā aizraušanās - nakts ēšana.
Mhm
Nav ar ko lielīties, zinu jau zinu, bet pats dīvainākais, ka man kārojas zaļos salātus ar sieru un nedaudz vārītu olu. Pilnīgs trakums, bet puncis pilns ar vienu kārtīgu šķīvi pilnu ar zaļām lapiņām un pāris pilēm salātu mērcītes.



Esmu arī pasākusi dzīvot pēc eiropas laika. Pa dienu guļu kā lācītis, savukārt vakarā ir enerģija. Nezinu, kas tā par dīvainu ritma maiņu.
Skatos onlainā Ugunsgrēku. Haha

Dzoses neatliekamaa paliidziiba

Reizeem pienaak dienas, kad nemaz negribas no gultas liist laukaa, viss riebjas un shkjiet nekad nekas nenokaartosies.
Visvairaak saap, ja tavs beerninjsh ciesh saapes un tu neko nevari izdariit, lai atvieglotu situaaciju. Luudzies Dievu, lai vari panjemt visas beerna saapes uz sevi. Ir gruuti redzeet mazuli raudam lielaam asaraam kaa ozolziileem.
Pirmais celjojums uz Emergency Room. Rentgeni un dazjnedazjaadas paarbaudes, beerninjsh paarbijies un tas rauj sirdi gabalos. Dakteris saka - nav lauzta, nav arii izmezgjiita - sastiepta. Apseeja elastiigo saiti un teica 3 dienas noveerot, ja necelj rocinju jaaiet paarbaudiities otru reizi. Shkjiet to mums gan nevajadzees, jo mazaa jau leenaa garaa saak patureet sedzinju rocinjaa vai kam pieskarties, bet paarsvaraa tomeer darbojas ar otru, veselo rocinju.

Kaa tad mums sanaaca taa nonaakt ER - dusmiigais teetis paceela beernu aiz vienas rocinjas un klikt..cik tad tur vajag taadam mazinjam.
Protams, dusmaas notiek netiiraas veljas mazgaashana un teju vai shkjirshanaas "for good"

Attieciibas ir kaa uz nazja asmens, jo par sho ER muusu reekjins ir teju vai 1000 dolaari. Nu un miiljie tautieshi pastaastiet man cik jums slikta dziive!
Riebjas tik ljoti, ka rokas celjas visus peec kaartas iepljaukaat par savu chiiksteeshanu..jaa ir gruuti es to saprotu, petiesi saprotu, bet elementaaras lietas kaa rentgens jums tomeer neizmaksaa 500 latus, vai ne?

Slimniicaa beidzot nokaartojaam Dzosei apdroshinaashanu, tagad atliek TRIcare visai gjimenei. Un tas panjmes milziigu kumosu no muusu ienaakumiem.

Nemaz negribas domaat par naakotni, neko vispaar vairs negribas!

Siirijaa saaksies amerikaanju ienaakshana un Dominiks kaa jau rezervee tiks iesaukts aarkaartas kaartaa. Ko mees te dariisim man nav ne jausmas.
Reizeem domaaju daudz izdeviigaak buutu braukt atpakalj uz Latviju. Izdevumi buutu divreiz mazaaki..Kaut vai uz Dzoannas daktera apmekleejumiem vien.
Jaa, buus nomaacoshi, vecaas, krievu babas uz solinjiem saseedushas dziis klachu, pa logu skats kaa shausmu filmaas druums un nomaacosh, bet toties veseliibas izdevumi nieciigi un dziivoshana saliiidzinaajumaa ar shejieni teju vai 2x leetaaka.

Taa luuk!

 
template design by Studio Mommy (© copyright 2015)