Šodien - ziemassvētku šopings.
Mazā Džose mani pārsteidza ar savu vēlmi apmeklēt podiņu lielveikalā, ko mēs arī, protams, izdarījām. Mans mammas lepnums sakāpa debesīs, jo mazā Džose iztikusi visu dienu bez slapjumiem. Ak vai kāds prieks. redz, kad neuzspiež to lietu, bet padara par ko interesantu un borē rītā vakarā, ka būt lielai meitenei ir forši un, ka lielās meitenes var darīt daudz vairāk foršu lietu, bet lielajām meitenēm ir jāiet uz podiņa. Nu un tā Džosīte grib būt liela meitene un darīt lielo meiteņu lietas.

Runājot par lielo meiteņu lietām - šodien Santa Klauss sarūpēja Džosītei lielo meiteņu gultu. ..nu un mamma tika pie pilnīgi jauna kosmētikas komplekta, kamēr es to visu iemēģināju mazā izraka teju vai 7 gadus veco acu ēnu paleti un arī uzkrāsojās. Ak vai!

Vislielākais prieks par Sonia Kashuk acu ēnu paleti, kas ir pielīdzināma slavenajai Naked 2 paletei.

Visi toņi ļoti piesātināti un pigmentēti un tomēr mans lielākais iemācītais triks likt plakstiņu primer'i, padara šo paleti uz plakstiņiem ļoti izteiksmīgu. Pinterest'ā klīst populāri smoky eyes tutorials un ar šo paleti var sasniegt tos pašus rezultātus.

Un viens no pirkumiem, kurš tomēr nav "īstais" ir lūpu krāsa, lai arī "peach, tomēr tie spīdumiņi un arī aromāts atgādina bērnību, kad rakos pa mammas kosmētikas somiņu. Priekšroku dodu krēmīgiem toņiem nevis ar "glitteriem".  Nu jā..tā kaut kā neveiksmīgi man ir sanācis.

Redz kosmētiku un apģērbu sev ir jāiet pirkt vienai vai ar draudzeni, bērni paņem uzmanību un novirza no domu gājiena.

Ak un protams arī mans iemīļotais Victoria Secret, ja ir iespēja nu nepažēlojiet tos 60 dolārus un nopērciet ko ļoti labu. Es no sirds iesaku, nevis tāpēc, ka brends baigākais, bet KVALITĀTE. Reizēm tās krūtis pieriebjas, ka ir..un tik lielas, bet VS produkcija ir neiedomājami ērta un tik ļoti patīkama ādai.
Lēto variantu dzīvot spēja ir aptuveni mēnesis vai 2, bet VS ilgs gadiem! Ir vērts ieguldīt pamatlietās!

P.S Šeit TN plosās tornādo un arī Tullahoma ir "tornado watch" tāpēc vēlu mums visiem mierīgu vakaru!

Ziemassvētki svētki ģimenei.

Nu ko Ziemassvētki - brīnumu laiks - es patiesi ticu, ka kaut kas labs nāks mūsu virzienā. Tik daudz negatīvisma un sliktu emociju, gribas ko jauku, mīkstu, pūkainu un patīkamu. Gribas, lai beidzas šī nelaimju sāga beigtos. Viena pēc otras, patiesi ir laiks tām tuntuļoties prom un ielaist visu labo mūsu dzīvē.

Šajos svētkos jūtos tā nedaudz jokaini - nav sniega, viss tāds NE TĀ KĀ vajag. Bet nu labā ziņa ir tāda, ka iesākums jebkam vienmēr ir grūts un ar laiku viss nostājas savās sliedēs, bet gribētos, lai ir  miers, pavisam vienkāršs miers un saskaņa.

Tik ļoti daudzi krīt mums uz galvas, bet Ziemassvētki manā uztverē ir ģimenes svētki, tāpēc čupojamies katrs ar savējo. Es beidzot gribu nosvinēt svētkus savā personīgajā ģimenē. Džoannai šis laiks arī kas jauns.

Foto kopā ar Santa Klausu tikai to apliecina. Tas nu gan bija negaidīti, jo visu to stundu ko pavadījām gaidot rindā Džoanna uzvedās vislabāk, draudzējās ar citiem bērniem un bija mazā, jaukā Džose, bet tikko kā pienāca laiks sēsties Santa's klēpī, tā sākās raudāšana, spirināšanās un centieni aizmukt.

Josy say pretty - "pwittyyyyyy"

Šodien nolēmu jums parādīt nedaudz no mūsu ikdienas..respektīvi, Džose jau atkal izrakusi kleitu no skapja un dikti dikti priecājas par to.

Māksla manā sistēmā

Paldies visiem par vārda dienas apsveikumiem! Kas interesanti vārdadienā saņēmu vairāk apsveikumus kā dzimšanas dienā pāris nedēļas atpakaļ, tieši Maximas epopejas laikā, un tas ir pilnībā saprotams.

Šodien gribēju nedaudz padalīties ar pēdējā laika aktualitātēm iekš Mejas pasaules(varētu domāt, ka man ir personības dalīšanās vai kas tamlīdzīgs, hahaaa).

2004.gadā absolvēju mākslas skolu, tad 2006 gadā iestājos Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā un pēc pirmā pusgada pametu un aizgāju.
Tas bija viens no grūtākajiem lēmumiem, jo man patika tur būt, ja vien finansiāli to būtu spējusi atļauties, bet bez jebkāda atbalsta 15 gadīgs skuķis to nevar pavilkt viens pats uz saviem pleciem.

 

Tā nu tagad 7 gadus vēlāk es sāku atkal domāt par to, ka ir laiks atgriezties un darīt to, kas sirdij tuvs. Es īsti nezinu kāpēc es to nedarīju uzreiz pēc vidusskolas, bet prātā kaut kāds apjukums un apkārtējo spiediena vadīta devos pavisam citā virzienā.

7 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai aizmirstu vispār kā skicēt, kā tonēt un kā vispār radīt ko skaistu, bet lēnā garā prātā atgriežas vecās zināšanas, lai gan vienmēr, ja kas jāzīmē, tad viss vienmēr ir ticis zīmēts perspektīvā, pat parasts kubiks..ehh ja reiz tas ir sistēmā, tad to nekas nevar izdzēst.

Tagad domājot par mākslas skolas atzīmēm un manu attieksmi, un to cik nolaidīgi izturējos pret diplomdarbu, jo tas patiešām bija tjap-ļap uz ātru roku, vēlos lai man būtu iespēja atgriezties laikā un iespert pašai sev pa pakaļu, jo kur tad ir visi tie "'čomi", pilnīgi nekur, tur kur bija tad, ir arī tagad.

 

Esmu pabeigusi visus mazos kursiņus on-lain'ā savam priekam un tagad domāju, ka ir laiks iestāties īstā dizaina skolā, kas to zin var jau būt arī nolemšu, ka "aij, nav jau nemaz arī tādas vajadzības" , bet pagaidām domāju par to laiku un atceros kā katru piektdienu pēc skolas ātri devos mājās, uzkodu kādu sviestmaizi, salasīju savas mantiņas un devos uz mākslas skolu un zīmēju, gleznoju līdz 8 vakarā, tad atkal sestdien cēlos 7 un 9 no rīta jau sēdēju pie sava molberta un darbojos, tas laiks bija patiesi jauks, jo apkārt bija interesanti cilvēki, interesantas sarunas un nodarbes, kas mūs visus vienoja. Kopā smējāmies un raudājām, visādi gāja, visiem mums trīcēja rokas un kājas diplomdarba aizstāvēšanā, tas bija patiesi aizraujošs laiks. Man šķiet tā īsti neviens par to neko daudz nezin, neesmu arī pati neko stāstījusi, bet teikšu tā, tas ir laiks ko atceros ar patīkamām emocijām, pat visu to "nīgrēšanu" un pukstēšanu.

Tāpēc Paldies mammai, ka spieda, grūda un neļāva pamest, jo tagad man ir oficiāls diploms ar ko varu lepoties.

Zobu balināšana

Sveikiņi!
Kā jau pie svētku mēneša jāsavedas kārtībā un vienas no tik ļoti nozīmīgām lietām - zobu baltums.
Pinterest'ā atrastā metode mūsu mājās ir ļoti populāra. Peroksīds, soda un nedaudz zobu pastas. Kaboom zobi balti un spoži. Šāda pasta jālieto 2 reizes nedēļā līdz sasniegts vēlamais rezultāts, bet es esmu iecietīga un lietoju reizi nedēļā. Pēc divām lietošanas reizēm rezultāti ir fantastiski un kabatā ietaupītas 800/900 dolāru naudiņas.
Vienīgais ieteikums, iespējams zobu jūtīgums, kam risinājums ir Sensodine zobu pasta.

 

Jā, jā es zinu, ka vajadzīgs kāds saules stars, āda tik balta, bet zobi tāpat ir baltāki un tas ir galvenais, fotoaparāts ar fill in flash sejas toni padara vēl gaišāku.

Šādu pastu turpināšu lietot vēl divas reizes un tad katru mēnesi vienu reizi profilaksei.
Nākamais uzdevums - mati. Pilnīgs murgs, saknes ataugušas tik gaišas, izskatās jau nu "baigi". Peroksīds kā jau zināms ir lielisks balinātājs, atradu receptīti matiem, kad no tumši brūna pārtop par gaiši brūnu. Īsti vēl neesmu izlēmusi vai vēlos veikt šādu eksperimentu, bet kas zin..varbūt kādreiz, kad paliks garlaicīgi.